Pa to starpu bija parādījusies Eiropas Savienība, kurā iestājās Eiropas stiprākās un bagātākās valstis. No sākuma bija "urrāā!!". Jo, redz pretstatā ASV (Amerikas Savienotās Valstis, jeb neatkarīgu teritoriju savienība, kāda bija PSRS un kāda ir ES, NVS, Indija utt) un NVS (Neatkarīgo Valstu Savienība, kas izveidojās no tām valstīm, kas palika pēc PSRS sabrukuma) ir parādījusies vēl viena Savienība. Smieklīgi, vai ne :) Pie tam valstis, kas stājās ES, arī bija federatīvas (jeb savienības), piem. Vācija. Arī jocīgi... Vispirms tās tikai apvienojās. Uztaisīja "vienotu bezmuitas režīmu", jeb, citiem vārdiem sakot, atvēra savā starpā robežas (jeb likvidēja muitu). It kā bija ok. Eiropiešiem tas patika. Politiķiem arī it kā patika, jo savējās iekšējās nebūšanās varēja vainot kaimiņvalstis un paši palika ik kā maliņā. Pēc kāda laika lielākās ES valstis ieviesa Eiro valūtu. Un tad arī viss sākās. Eiro tikai Latvijā ir mazāka valūta par nacionālo. Vācijā tā bija apmēram 2 reiz lielāka par marku, francijā piecreiz lielāka par franku, Itālijā vispār - itāļu liras nominālu neatceros, jo tas bija kosmisks - kaut kādi simti vai tūkstoši pret vienu eiro, utt. Sākās jau ar to, ka mainot cenas visos veikalos eiro cenas apaļojās uz augšu. Visi taču zina "attīstīto valstu" razvodu - "tikai pie mums un tikai šodien par tikai 9.99". Itālijā tas bija visvairāk jūtams. Pēc tam nāca Francija, tad Vācija. Tie, kam ir pazīstamie Eiropā, gan zinās pastāstīt, kā gāja pirmo gadu ar Eiro un kas bija pēc diviem gadiem. Sākās inflācija. Jo visas cenas sāka līdzināties. Un bagātie palika bagātāki, nabagie nabagāki. Tāpēc es toreiz tik asi kritizēju referendumu. Es neesmu gaišreģis. Es tikai mācos :) Un man ir paziņas Francijā. Viņu teksts: "pirms eiro ieviešanas es ar vienu reizi veikalā tērēju 100-200 frankus. tagad - 40-50 eiro par divreiz mazāku pārtikas daudzumu" Rēķiniet paši. Pie tam Francija ir ļoti attīstīta valsts (salīdzinot ar mūsu banānu Latviju), un viņi pārdzīvoja šo 5-gadīgo inflācijas krīzi.