Ar hipotekārajiem kredītiem ir pilnīgi savādāk, nekā var izlikties "ekonomistiem" (tiem ekonomistiem no mūsu valdības, kas pirms 2 gadiem izdomāja inflācijas apkarošanas plānu, apgriežot hipotekāros kredītus).
1. es paņemu kredītu par 100k EUR. 10% varu nomaksāt skaidrā, varu sarunāt ar pārdevēju, ka kredīts ir par 111k EUR un pārdevējs pats iemaksās tos 10% manā vietā. Neesat tā darījuši? Krājāt, krājāt tos 10%, kamēr sakrājāt? Un tad pēkšņi izrādījās, ka cena ir paaugstinājusies? Paši vainīgi. Skolā bija jāmācās, nevis šnabis jādzer.
2. banka man piešķir kredītu 100k EUR, samaksā pārdevējam 100k.
3. es esmu palicis nabagāks par 100000 x (1.05 (procenti) x 20 (gadi)) = 220000 EUR, 20 gadu laikā. Pie tam man katru mēnesi jāmaksā kādi 500 EUR
4. ko dara pārdevējs ar saviem 100k EUR? Nopērk lielāku dzīvokli? Tad pieliek klāt savu naudu vai pats paņem kredītu, lai pietiktu lielam dzīvoklim. Nopērk dārgu mašīnu? Arī nav slikta doma. Aizbrauc ceļojumā apkārt pasaulei? Ideāli! Ne jau Latvijā viņš to naudu tērē! Tā nauda tiek eksportēta un ekonomikai tas nāk tikai par labu!
Ko es gribēju ar to pateikt? To, ka hipotekārie kredīti ceļ tikai IKP. Inflāciju tie necels. Tāpēc, ka cilvēks, kas dabū "no zila gaisa" 10 000 EUR, tos neapēd pārtikā un alkoholā. Viņš nevar ēst vairāk, kā viņš var apēst. Iztikas minimumu var pacelt tikai pirmās nepieciešamības preču cenu kāpums.