Vienā saitā redzēju instrukciju par datora optimizēšanu DiVX filmu skatīšanai. Man likās, ka es to tekstu uzrakstīšu labāk, šeit rezultāts ;)
Vispār laikam rakstīt par to, kādam datoram jābūt, lai varētu skatīties DiVX filmas, man vairs nevajag, jo tas jau ir aprakstīts šeit. Rakstīt kā nooptimizēt datoru, lai tas rāda labāk filmas arī nebūtu sevišķi gudri. Tāpēc šeit būs teksts par to, kas jādara, lai mikrosfta vidozis strādātu pietiekami smuki un ātri. Lai tas vispār strādātu ātri. Protams, rezultātā arī filmas rādīsies maksimāli ātri. Šis teksts varētu būt ļoti noderīgs tiem adminiem, kas par tādiem palikuši liktenīgas kļūdas dēļ.
Kaut kur beigās es vēl aprakstīšu, kas būtu jādara, lai arī WinSux nemīlētājiem, kas strādā uz *i*x , filmas rādītos maksimāli labi.
Tātad, šeit es taisos Jūs, "cienījamie" lasītāji, "iepazīstināt" ar dzelžu "liekšanu" ;)
Bet gribēt vēl brīdināt, ka šajā tekstā es aprakstīšu datora dzelžu konfigurēšanu. Rezultāts noteikti būs - vai nu vindoze sāks strādāt maksimāli ātri vai nestrādās vispār. Tāpēc iesaku vispirms izlasīt šo tekstu no sākuma līdz beigām vismaz 3 (TRĪS) reizes un tikai pēc tam ar angļu-latviešu vārdnīcas palīdzību iet soli pa solim uz priekšu līdz ar maniem tekstiņiem pa savas kastes konfigurāciju. Enīvei - ES NEUZŅEMOS NEKĀDU ATBILDĪBU PAR JEBKĀDIEM ZAUDĒJUMIEM, KAS RADUŠIES CILVĒKAM (ar ļoti līkām rokām) MANU TEKSTU LASĪŠANAS UZ TO IEVIEŠANAS DZĪVĒ REZULTĀTĀ.
Pēc šī teksta izlasīšanas VISIEM parādīsies zināšanas vidusmēra (tb normāla) jūzera līmenī. Naudu par datora kursu iziešanu, protams, varat izsūtīt. Labāk saņurcīts nošmulēts piecīc nekā liels paldies vai buča uz monitora ;)
Šodien 2001. gada 22. marts. Šis teksts laikam būs viens no visgarākajiem tekstiem, kas būs atrodams manā lapā, tāpēc neiedomājieties, ka "...tas arī bija viss...". Kā katrs "rakstnieks", es no sākuma uzrakstu, tad kā katrs maketētājs - dizainieris - datorgrafiķis, noformēju. Tikai rakstīšanas process būs ilgs un laikietilpīgs. Tāpēc šajā lapā labāk iekāpiet pēc mēneša. :)
Značit pirmā sadaļa - dzelžu apskats un vispār kas tad ir dators (ne priekš čaiņikiem).
To, kas ir kompis, monis, klava, pele un štepselis ar rozeti, to zin visi. Ne visi zina to, ka kompī ir videokarte un ka TĀDS SŪDS IR KATRĀ KOMPĪ UN AR VIDEOFILMĀM TAI NAV NEKĀDA SAKARA. Vēl ir tāda lieta kā CMOS un BIOS, klaviatūras un IDE kontrolieri. Noteikti ir milzum daudz cilvēku, kas neredz atšķirību starp operatīvo atmiņu un cieto disku.
Saīsinājumi, kādi ir pieņemti visā pasaulē un kaut kāds minimāls izskaidrojums (pats lielāko daļu nezinu) ;)
HDD Hard Disk Drive - cietais disks, cietnis. patreiz ir EIDE/SCSI, no vecākiem ir IDE, MFM un RLE standarti.
FDD Floppy Disk Drive - flopis, diskete
IDE Integrated ... (kautkas tipa Disk Environment) - cieto disku kontrolieris. datorā var būt 4 IDE ierīces. nedrīkst aizmirst, ka CD-ROM/MO/LS arī ir IDE ierīces ja tiem nav savu kontrolieru.
EIDE Enhanced IDE - uzlabots cieto disku kontrolieris, uztur DMA/UDMA
DMA Direct Memory Access - tiešā piekļuve pie atmiņas - tehnoloģija, kas atbrīvo procesoru no datu pumpēšanas pa perifērijas ierīcēm un atmiņu. Uz mātes plates ir 8 (0-7) DMA kanāli.
UDMA Ultra DMA - DMA režīms cietajiem diskiem. Pagaidām ir UDMA-33/66/100 (jeb 99, loģiski, ka drīz būs 133 jeb 33x4=132), cipars nerāda megabaitus sekundē, bet gan tikai EIDEs busa frekvenci megahercos, kas ir vienāda ar mātes plates busa frekvenci.
bus parastajiem cilvēkiem - autobuss, datoristiem mātesplates šina.
bus master parasti jālasa kā "EIDE driver". tiešais tulkojums - mātesplates šinas priekšnieks. lai varētu ieslēgt diskam DMA/UDMA režīmu, ir jābūt "EIDE bus mastering driver", kas attiecīgi vēl uzliek un parāda primāro un sekundāro IDE kanālu.
FDC Floppy Disk Controller - flopja kontrolieris
AT/ATX strāvas padeves barošanas standarti - parastam lietotājam korpuss ar AT barošanu ir jau kopš pirmajiem PC/AT datoriem. ATX standarts ir aizgūts no IBM PS/2 standarta datoriem, kuru galvenā īpašība bija tāda, ka datora barošana (ieslēgšana un izslēgšana, sleep/wake up režīmi utml) tika regulēta ar programmatūru. Šodien gandrīz visi datori ir ar ATX barošanu - nospiežot Shut Down dators izslēgsies pats. Līdzīgi ir ar ieslēgšanu - to var darīt ar klaviatūru, ja to uztur BIOS.
BIOS Base Input/Output System - pamata ievada/izvada sistēma. Programmu kopa, kas nāk līdzi ar mātes plati, ierakstīta mikroshēmā. Lietotājs to neredz. Tas lietotājam nemaz nav vajadzīgs, jo to izmanto tikai operāciju sistēma darbojoties ar perifēriju - diskiem, klaviatūru, un citādām padarīšanām, kas atrodas uz mātes plates. Tautā vēl staigā jēdziens "...ieiet BIOS setupā...", kas nozīmē izsaukt BIOS servisa procedūru, kurā var izmainīt dažādus aparatūrai specifiskus uzstādījumus, piemēram pateikt datoram no kurienes lādēt sistēmu - no HDD vai CD-ROM.
CMOS Complementary Metal Oxide Semiconductor - ko tas nozīmē, nezinu. Man liekas, ka tā ir tā mazā mikroshēmiņa, kurā glabājas sistēmas parametri, piem. disku tipi, tekošais laiks un datums. Pie CMOS vēl klāt stāv baterija, pateicoties tai pat izslēgtā datorā visu laiku tikšķ pulkstenis un griežās kalendārs.
CPU Central Processor Unit - tas ir procesors. Diemžēl ļoti daudz cilvēku jauc procesoru ar sistēmbloku jeb to kasti, kuru būtu jāsauc par datoru. Procesors ir ļoti maza mikroshēma, kas ievietota lielā radiatorā dzesēšanai, pie kura ir piesprausts ventilators, kas to radiatoru dzesē. Tā ātrumu mēdz mērīt megahercos (MHz), kaut arī tas nebūtu pareizi dažādu procesoru tipiem piem 20 MHz i286 un i386 procesoriem vienāda frekvence, bet ātrums tomēr... Vai arī no tās pašas operas - Pentium 133 un i486DX4/133. Rupji runājot - nejauc pirkstu ar pi..li.
mātes plate Motherboard jeb pamatplate - datora korpusā plate, kuras laukums ir vislielākais. Uz tās plates ir saspraustas visas citas plates, procesors un atmiņa. Par mātes plati to sauc, jo citas plates ir kā zīdaiņi piezīdušies pie mammas ;) piedodiet šo salīdzinājumu. Mātes platei ir sava frekvence jeb bus speed, kas arī ietekmē datora ātrdarbību.
kontrolieris Controller - adapteri, kartes ,... jeb perifērijas ierīču vadņi (man tā liekas) ir speciāla aparatūra, kas atrodas vai nu uz mātes plates vai citās platēs, iespraustās mātes platē un atbild par pie tiem pieslēgtu iekārtu darbību. Piem. HDD kontrolieri, videokontrolieri, klaviatūras kontrolieri, skaņas karte utt
draiveris Driver jeb dzinis - speciālu programmu kopa, kas savieno sistēmas kodolu ar aparatūru. Draiverus parasti piegādā šīs aparatūras izgatavotājs ar visu aparatūru atsevišķā disketītē vai CD diskā, bet gadās, ka sistēmā jau ir iebūvēts draiveris šai ierīcei. Piemēram, windows instalācijā ir milzum daudz draiveru, bet diemžēl to nepietiek, ja ir darīšana ar relatīvi jaunu aparatūru.
VGA Video Graphics Array - videokarte. Starp citu, tai ar parastam cilvēkam pierasto "video" nav nekāda sakara. Šī videokarte ir "monitora kontrolieris", ja tā drīkst izteikties. Pie videokartes tiek piesprausts monitors. Un videokarte ir vienīgais kontrolieris, kuram OBLIGĀTI ir jābūt datorā, citādi tas neslēgsies iekšā. VGA kontrolierim ir sava atmiņa. Kad ļaudis saka, ka uz videokontroliera ir 16 MB atmiņas, tas nenozīmē to, ka datoram operatīvās atmiņas paliek vairāk par 16 MB, bet gan to, ka šis dators varēs uzturēt 32 bitu krāsu režīmu izšķirtspējā 1920x1440 punkti (gribu tādu monitoru !). Daudzi "spečuki" sauc VGA kontrolierus par SVGA kontrolieriem - gribētos izteikt piezīmi, ka SVGA kontrolieru NAV. Ir tikai SVGA monitori. Kā arī CEGA/EGA/MCGA/VGA/Hercules (kuri saglabājušies, diemžēl, muzejos)..
AGP Accelerated Graphics Port - uzlabotā video akseleratora interfeiss, sāka ražot sākot ar MMX parādīšanos. Visi AGP videokontrolieri (AGP ir TIKAI videokontrolieri) ir videoakseleratori, tiem salīdzinājumā ar PCI (un, protams, ISA) ir krietni lielāks datu pārraides ātrums, mērās bus frekvences ātrumu reizinātājos (1x 2x 4x 8x ...)
cache kešs, kešatmiņa, ātrā atmiņa... nezin kā vēl nosauks to, kas īstenībā ir tikai buferis starp lēnāku informācijas nesēju un šīs informācijas izmantotāju. Ir divu līmeņu procesora kešs, viens procesorā, otrs ārpus tā, ir diska kešs, kas tiek izdalīts no operatīvās atmiņas. Par kešu būs atsevišķa saruna.
accelerator parasti kaut kāds štrunts, kas kaut ko paātrina, piem. video akselerators paātrina video izvadu (tiesa gan, patreiz visi video kontrolieri ir video akseleratori), klaviatūras akseleratori (vairāk pazīstami kā shortcuts) paātrina piekļūšanu kādai programmas funkcijai
PCI Atšifrējumu nezinu. PCI ir standarts perifērijas kontrolieriem. To ir vairāki - ISA, EISA, VLB, PCI, un bija vēl viens ļoti sen, laikam saucās MDA - es tādus redzējis un taustījis neesmu, tik lasījis par tādiem. PCI ir 32 bitu kontrolieru standarts. Patreiz visizplatītākais. It kā tas ir pats pēdējais un jaunāki nav izgudroti.
ISA Laikam Integrated Standard Architecture (sen tas bij) 8/16 bitu kontrolieris. Uz mātes plates izskatās kā divdaļīgs slots, 5+8 cm garš. 8 bitīgās plates bija uz pirmajiem 5 cm, bet 16 bitu plates bija uz abām daļām. Patreiz vēl kaut kur kaut ko ražo uz ISA satndartu, bet sakarā ar to, ka mātes plates sāk iznākt bez ISA slotiem, drīz ISA kontrolierus vairs neražos.
MMX MultiMedia eXtension - procesoru multimēdijas paplašinājums. Varētu būt, ka maz no jaunatnes zina, ka MMXam ar video, audio, 3D utt nav nekāda sakara. Pirms vairākiem gadiem, kad tika uzbūvēts normāls Pentium procesors, izrādījās, ka ar parastajām standarta procesora instrukcijām nepietiek ātruma lielo datu masīvu pumpēšanai, kas parasti nāk līdzi visam, kas saistīts ar multimēdijas datu (at)kodēšanu. Tāpēc tika pieliktas dažas instrukcijas, kas uzlabo performanci procesoram darbinot multimēdijas softu. MMX sāka likt klāt visiem Pentium procesoriem (arī PII, PIII, PIV utt) sākot ar Pentium 166. Bija gan arī Pentium 233 bez MMX, bet tā jau cita istōrija. Patreiz neražo procesorus, kas būtu bez MMX.
VLB VESA Local Bus - standarts perifērijas kontrolieru uzbūvē. ISAi ļoti līdzīgs, tikai vēl papildus nāk apm. 5 cm garš pagarinājums 32 bitu basam. Tautā sauca vienkārši "lokal bas". Varam uzskatīt, ka tas bija pārejas variants no ISA (8/16 biti) uz PCI (32 biti). Vairs neražo.
EISA Extended ISA - 32 bitu ISA, ja tā varētu izteikties. EISA un ISA sloti bija gandrīz pilnīgi vienādi. ISA kontrolierus varēja iebāzt EISA slotā, EISA kontrolieri ISA slotā iebāzt nevarēja - notika īsais. Ļoti asprātīgi uztaisīti kontrolieri. EISA uztaisīja speciāli priekš 486. procesora, lai varētu darbināt ātrus serverus uz rijīgās NT. Izmantoja līdz pat Pentium-Pro miršanai. Starp citu, Pentium-Pro bija diezgan ātrs un spēcīgs procesors. Vienīgais tā mīnuss bija tas, ka procis bija ļoti dārgs un gāja tas tikai uz EISA mātes platēm, kas arī bija makten dārgas. Rezultāts - pēc VLB un PCI iznākšanas EISA (kopā ar Pentium-Pro) atmira kā dārga un nevajadzīga rotaļlieta, kas nenodzīvoja ilgi.
PNP Plug-and-play (jeb kā citi saka, plug-and-pray - iespraud un lūdz dievu). Speciāla tehnoloģija, kas ļauj datora operāciju sistēmai kontrolēt to, kāda perifērija fiziski ir pieslēgta, kā arī programmiski konfigurēt šos dzelžus. Ja kāds būs nejauši mēģinājis uz savu galvu instalēt kādu kontrolieri vindovsam, būs pamanījis kretīnisku lodziņu New Hardware Found un mēģinājis likt draiverus šim daiktam. Tas attiecas arī uz printeriem, monitoriem utt.
Lūk, šajā tabulā apmēram ir viss, kas būtu jāzina cilvēkam, kas gribētu paspīdēt ar savām zināšanām citu priekšā. Tad sāksim ar pašu elementārāko - dzelžu identifikāciju ;)
Ja lasītājs ir kādreiz mēģinājis pats savām rociņām instalēt MSux vidozi uz "tīra" datora, ta būs saskāries ar draiveru nepietiekamības problēmu vidozes instalācijā.
Kas ir "tīra instalācija". Katrs ir ar eksploreri redzējis gan Windows, gan Program Files folderi. Kaut vai elementārās ziņkārības dēļ būs ielīdis tur iekšā un apskatījies kas tur ir. Tikai paskatoties diezi vai sabojāsi datoru ;) Zem Windows foldera ir vai nu "tukšs" vai pagarš saraksts ar citiem folderiem un pamatīgi garš saraksts ar dažādiem failiem. Zem programmu failu foldera atkarībā no lietotāja advancētības būs vai nu tikai kādi 5 folderīši vai vairāk, ja lietotājs būs kaut kādas programmas licis virsū instalētam windouzam. Ar jēdzienu "pārinstalēt vindovzu" normāls lietotājs saprot sekojošas darbības: atrast tā vindovza instalāciju, izrakt tajā folderī SETUP.EXE failu, to palaist, atbildēt uz vienu otru jautājumu un atā - viss strādā. Parastais lietotājs no advancētā atšķiras ar to, ka parasts lietotājs (ticiet man !) nekad un nemūžam neiedomāsies, ka no sākuma jāiztīra jau esošais, uzinstalētais vindovzis. Ir vēl otra galējība - cietā diska formatēšana :) Diska formatēšanu es nekad neesmu sapratis. Ira taču tik vienkārši ar Nortona komandieri (NC.EXE, vai bezmaksas variants Volkova komandieris - VC.COM) uzkāpt uz PROGRA~1 folderīša, nospiest F8 un jenķer (ENTER). Protams, pirms tam izejot no vindovza ārā, citādi saukts par "restartēt manu vindovzi DOS modē". Vai arī pie datora ielādes nospiežot F8 un izvēloties "Command prompt only" būs tāds pats rezultāts, ja kāds gudrenieks failā AUTOEXEC.BAT nav iebāzis rindiņu "WIN" ;) Un pēc Programmu failu foldera iztīrīšanas to pašu jāizdara ar Windows folderi, tikai jāatstāj COMMAND folderis un zem WINDOWS foldera jāatstāj COMMAND.COM un HIMEM.SYS faili. Pēc tam galvenajā folderī (piem. C:) jāizmet visi faili izņemot MSDOS.SYS, CONFIG.SYS, AUTOEXEC.BAT, IO.SYS, COMMAND.COM. Tagad disks ir tīrs no W9x. Kā attīrīt W2K vai NT - nestāstīšu, jo pats tolkom nezinu. Tātad tīra instalācija ir vindozes instalācija uz no vindozes tīra datora.
It kā atgriežoties pie mūsu auniem - ar ko atšķiras tīra instalācija no instalācijas pa virsu? Ar to, ka jau uzinstalētam vindovzam jau stāv virsū kaut kādi draiveri. Vai tie ir pareizie vai nepareizie, tas nevienu neinteresē ;) Ja vindoze strādā, ta viss ir kārtībā. Kad vienkārši pārlaiž instalāciju pa virsu, nekas principiāli neizmainās. Ja ir noticis kaut kāds pamatīgs softa apgreidz, piem. Internet Explorer upgrade no 4. uz 5. vai vēl tālāk, tam daungreids nenotiks, visi uzlabotie un atjaunotie softi, draiveri u.c. paliks neaiztikti vai arī vindozis paprasīs vai tos jāpārraksta ar vecāko softa versiju. Ja visu vinodozi iztīra ārā, nav nekādu softa atjaunojumu. Tātad arī jaunajiem dzelžiem nebūs draiveru. Piem. ja vindozis neatradīs videokartei draiveri, tas uzliks standarta VGA draiveri.
Kāpēc vindovs ir jāpārinstalē ? Kāpēc vispār tas ir jādara ? Cilvēks, kas diezgan intensīvi strādā ar datoru, agri vai vēlu sapratīs, ka BEZ JAUNU PROGRAMMU INSTALĒŠANAS UN VECO PROGRAMMU APGREIDA NORMĀLI STRĀDĀT NAV IESPĒJAMS, ja ļauj datora resursi. Protams, ka uz P100 datora neliksi W2k, jo tam labāk sēdēt ar pat ne ar W98, bet ar W95. Es nerunāju par prastu kantora datoru, uz kura stāv vindovs, ofiss un printera softs. Lai tas normāli strādātu, tam tikai regulāri jāpatīra TEMPi un SPOOLi. Un ko tad programmu apgreids maina ? Papildus pie tā, ka parādās jauna programma, pazūd vecā... visi laimīgi, visiem labi... Bet ar laiku lietotājs sāk sajust to, ka kompis sāk vilkties, nestrādā ar agrāko ātrumu utt... Vaina ir tāda, ka disks ir pied... piek... piebāzts ar visādiem sū... mēsliem, vietas nav. Ko cilvēks pie sevis domā ? Smieklīgi, bet parasts cilvēks izdomā, ka kompis jau ir palicis vecs, ka viņa PII-233 ar ofisu vairs nevar strādāt, ka jāņem PIII-800 ar 256 megiem atmiņas, lai vōrds no 97. ofisa strādātu ātri un smuki. Kompim, izrādās, arī piemīt tādas slimības kā radikulīts, vecums, galvassāpes utt :)
Kā tad identificēt dzelžus ? A makten vienkārši. Ja tu neesi slinks (es esmu), tad (drošības labad) uz papīrīša pieraksti to, ko tu nolasīsi sekojošās vietās (visi ceļi sākas kontrolpanelī, t.i. Start->Settings->Control Panel, iekavās tab nozīmē nevis tabulatora pogu, bet lapas dalījumu, kas atrodas lodziņa augšdaļā) : 1. Display->Settings (tab)->tas, kas rakstīts zem monitora bildītes aiz "Display: kaut kāds monitors on ..."; 2. System->Device Manager (tab)->... tālāk jānoraksta to, kas ir zem (ja tādi ir) Hard Disk Controllers, Imaging Devices, Network adapters, Ports (ja ir vairāk par COM1, COM2 un LPT1), SCSI controllers, Sound, video and game controllers. Nākošā vieta, kas tevi interesēs (ja tev ir uzlikts lokālais tīkls vai, citiem vārdiem, tavā kompī ir iesprausta tīkla karte jeb LAN adapters), būs tava datora tīkla konfigurācija. Jāiet vai nu Network Neighbourhood->Properties, jānoraksta viss no tā lodziņa, kas parādās sākumā, ja ir TCP/IP protocol, tad jātiek iekš tā properties un drošības labad jānoraksta VISU SADAĻU AIZPILDĀMĀ INFORMĀCIJA. Tālāk galvenajā tīkla konfigurācijas logā jātiek līdz Netwok Identification sadaļai un jānoraksta gan datora vārds tīklā, gan workgrupa. Pēc tam, ja ir galvenajā logā sarakstā ir Client for MSux vindozes Network, tad tajā arī jātiek iekšā, un, ja domēna laukā ir kautkas ierakstīts, tas arī jānoraksta. Sīkāk par tīkla konfigurēšanu es izstāstīšu vēlāk, jo par to var stāstīt gari, plaši un pamatīgi. Tas būtu arī viss, ko būtu jānoraksta. Bet drošības labad sagatavo skrūvgriezi, jo varbūt vajadzēs skrūvēt vaļā datoru. Vispār es ieteiktu visiem pamēģināt izjaukt savu kasti jau iepriekš, jo tas ir interesanti. Ja kaste nav jaukta vaļā vismaz gadu, tad varēs izpūst putekļus, izvākt beigtas peles un tarakānus, papīra skrandas un vēl visādas citas interesantas un visnotaļ noderīgas lietas.
Kad atskrūvē kasti, pirmais ko tu redzi, ir tukšums. Tas vienkārši runājot cērt acīs - tāds tukšums - un tik dārgi ! Atver vaļā auto kapotu un uzreiz redzi, par ko jāmaksā tūkstoši. A kompja kastē ir 80% tukšums un 20% detaļas :) Nākošais, uz ko tu skaties, ir vairākas plates, uzspraustas uz mātes plates un vadi, kas nāk no barošanas bloka uz mātes plati un diskiem un vadi, kas nāk no diskiem uz mātes plati.
Tagad ir jāiemācās atpazīt cieto disku no citām datu nesēju ierīcēm. Pie mātes plates ir piesprausti vairāki kabeļi un atsevišķi vadi, kas uz mātes plates ir piekabināti ar vai nu maziem štekerīšiem vai ar vienu riktīgu štekeri. Tie resnākie vadi koplektā pa četri, kas iet uz maziem štekerīšiem, ir barošanas vadi. Vēl kastē var redzēt platus plānus lenteņus. Tie īstenībā ir datu nesēju savienotājkabeļi. Viens gals nāk uz plati datorā, otrs pie datu nesēja. Definīcija : Ja datu nesēju nevar redzēt no ārpuses (t.i. tas ir iebūvēts tā, ka to var redzēt tikai atskrūvējot kasti), tad tas ir cietais disks. Patreiz tehnoloģijas ir attīstījušās tik tālu, ka SCSI un EIDE ir pietuvojušies tik tuvu, un drīzāk tu savā kastē ieraudzīsi tikai EIDEs disku, tāpēc es pieļauju domu, ka ne SCSI disku, ne kādas citas SCSI ierīces tev nemaz nav. Tātad, izlasot cietņa definīciju (piecas reizes, ja nav pielecis no ceturtās), tu viegli atrodi savā datorā cieto disku. Aptausti no sākuma vienus vadus, tad plato datu kabeli (patīk ? nu nav kā ar sievieti, datora izvarošana nav tas pats, kas sievietes izvarošana). Tagad uzmanīgi izseko kur pazūd otrs datu kabeļa gals. Ja tas pazūd mātes platē, tad ar IDEs lietām ir viss. Toties, ja tas pazūd kādā platē, kas ir iesprausta mātes platē un tā vēl ir PCI, tad tas nozīmē, ka tavā datorā ir papildus EIDE kontrolieris. Būs jāmeklē draiveri. Nosaukumu šim kontrolierim var atrast tajā lapiņā, kurā tu sarakstīji visu kontrolieru nosaukumus, turpmāk so lapiņu es saukšu par ļerpatu. Tagad tu zini kā izskatās cietais disks. Flopi atrast ir elementāri - tā priekšējo paneli var atrast ar neapbruņotu aci. Tā ir tā šķirba, kur var iebāzt disketi. No datora iekšas vari izpētīt ar ko atšķiras flopja datu kabelis un cietā diska datu kabelis. Flopja kabelis ir šaurāks. Vēl būsi noteikti pamanījis, ka uz datu kabeļa viens malējais vads ir nokrāsots. Tas izceļas. Šādi tiek apzīmēts pirmais vads. Uz kontroliera jāatrod cipariņš '1' un jāsprauž tā, lai krāsotais vads būtu pie tā cipara. Cietajos diskos (CD-RXX ierīcēs u.c. EIDE iekārtās) parasti tas ir tuvāk pie barošanas kabeļa štekera. Ar flopjiem var visādi gadīties. Principā nosvilināt neko nevar, ja esi datu kabeli iespraudis otrādi, vienkārši tā iekārta nestrādās kamēr nebūsi iespraudis pareizi. Barošanas kabeli otrādi iespraust nevar - aplūko tuvāk kāpēc (bet ja tu esi tāds ziķeris un pamanījies iespraust to otrādi, tad drīzāk kaut kas nosvils, jo 5 voltu vietā kaut kur ies 12). Ja flopim datu kabelis iesprausts otrādi, tad ieslēdzot kompi tam uzreiz ieslēdzas busy lampiņa un nedziest nost. Šajā gadījumā slēdz kompi ārā un iespraud datu kabeli otrādi.
Kā identificēt videokontrolieri. Ja uzmanīgi būsi lasījis tabuliņu ar saīsinājumiem, tad jau zini, ka videokontrolieris ir tā plate, kas atbild par bildi uz monitora. Bet ne visos gadījumos tas vads, kas nāk no monitora un ir iesprausts kompī, ir iesprausts videokontrolierī. Gadās arī vecās Voodoo kartes, DVD dekoderi u.c., kuru konfigurācija ir tāda, ka tiem ir VGA ieeja. Ja kompja pakaļā ir divas vienādas ligzdas, kurās var iespraust monitora datu kabeli, tad drīzāk tev ir tieši tāds gadījums. Tad tev arī jābūt kabelim, kas savieno šo interesanto kontrolieri ar VGA plati. Varbūt kāds grib pateikt par dual-monitor sistēmu, kuru viņš pats ir uztaisījis un pat kaut ko darījis ? Neesmu redzējis nevienu cilvēku, kas strādātu ar dual-monitor sistēmu [tikai tādus, kas ir spēlējušies ar tādu konfigurāciju].
Šeit un turpmāk: ja es iesaku kaut ko raut ārā no kompja vai spraust klāt vai bāzt iekšā, NO SĀKUMA IZSLĒDZ TO ĀRĀ. A plug-and-play nenozīmē to, ka plati var iespraust strādājošam kompim.
Lai identificētu šo daiktu, ļerpatā atrodi to, kas ir Video Adapter. Ja tu esi bijis slinks un ļerpatu neesi sagādājis, tad izrauj VGA karti ārā un pamēģini pameklēt kādus daudzmaz sakarīgus burtu un ciparu savirknējumus. Tipa Matrox vai Intel vai vēl kaut ko. Klāt pie šī vārda būs kautkādi cipari. Tas ir jāpieraksta [tā ka ļerpatu tik un tā būs jātaisa] vai jāatcerās. Var gadīties, ka neko sakarīgu atrast nevar. Tad ir jāatrod vislielākā mikroshēma, kas uz kartes ir [ja tai virsū ir uzlīmēts ventilators, tad uzskatīsim, ka tev nav paveicies un būs jāiet garais ļerpatas rakstīšanas ceļš] un jānoraksta tas, ko tu novērtēsi kā nosaukumu. Principā šāda identifikācija ir patiesa visiem kontrolieriem. Tas nozīmē, ka tīkla (LAN) plates, skaņas plates un citus kontrolierus varēsi pēc šādas šēmas identificēt bez manas palīdzības :)
Kāpēc jāidentificē dzelži ? Nu vispār dažreiz interesanti uzzināt kas tajā kompī ir :) Bet tas nav obligāti. Ja vindovss neatradīs draiverus pats, tas uzliks defaultos standarta draiverus vai vienkārši tavā device managerī parādīsies kaut kāda unknown device vai unsupported device. Tad vajadzēs identificēt tikai trūkstošos dzelžus. No otras puses - izdomāsi, ka tīkla kartes draiveris tev nav vajadzīgs, pēc tam izrādīsies, ka draiveri tev nemaz nav saglabājušies un skraidīsi pa visu pasauli kā muļķis ar disketi draiveru meklējumos. Ko es varu ieteikt darbu mīlošajiem tautiešiem, lai neskraida ar disketēm un nerakņājas pa internetu draiveru meklējumos... Tā vietā, lai izdzēstu no vecās vindozes INF, SYSTEM un SYSTEM32 folderus, saglabājiet tos kaut kur, jo tur glabājas visi draiveri. Un tad, kad draiveru meklētājs prasīs pēc draiveriem, jāuzrāda saglabātais INF folderis. Vienkārši ? Un elementāri :D . Šis ieteikums ir spēkā tikai tiem, kas izdomājuši pārinstalēt normāli uzinstalētu vindovzu 95/98/ME. Eņķiškas glabā draiverus nedaudz citādāk.
Tagad sāksies sarežģītākais process. Instalācija. Kas ir galvenais šajā visnotaļ "grūtajā" pasākumā ? Pareizi iztīrīt veco vindovsu un atstāt pieejamu vindovsa instalāciju. Tas nekas, ka tev instalācija ir kompaktdiskā un tu to vari dabūt jebkurā brīdī. Kad vindovss ir izdzēsts, pie sīža tikt klāt vairs nevarēsi. Ir jau DOS CD-ROMa draiveri. Tikai man nav vēlēšanās skaidrot visu par CONFIG.susu un MSCDEXtenderi. Tāpēc [ja tas vēl nav izdarīts], kamēr vēl vindovss nav izdzēsts, iebāz kretīniskā vindovsa idiotisko instalācijas disku sīdīromā, uztaisi uz tā lokālā diska, kur tev ir vismaz 150MB brīvas vietas, folderi "Installs" vai kaut kā citādi nosauc to folderi, kur tev būs visas katru dienu vajadzīgās instalācijas un iekopē tajā no sīža folderi ar instalāciju. Nekopē visu disku, tur ir vairāk drazas nekā vajadzīgas mantas. Tāpat nekopē apakšfolderus no w98, jo upgrade, media-kanāli uc mēsli instalācijai nav vajadzīgi :)
Ja rodas jautājums - kādu vajadzētu instalāciju likt virsū - licenzēto vai nelicenzēto ? tad es gribētu teikt vienu stipru vārdu par nelicenzētajiem pirātiskajiem programmproduktiem, kuros "bieži" atrod vīrusus, kas nestrādā, kas bojā datorus, kas patērē vairāk enerģijas un no kā vīriešu dzimuma datoristiem samazinās potence un rodas impotence ;) , ka tas ir mazā mīkstā reklāmas kampaņas izdomājums. Kreisās pirātiskās kopijas ir daudz ērtākas lietošanai, ja tās ir izlaistas caur krievijas zēnu rokām [jo sērijas numurs nav jāraksta pašam]. Un ja tev tas vindovss nepatiks, būs mazāka škrobe par to, ka tas jāmet mizkastē - piečuks ir mazāk nekā daži ceineri. Protams, ka pirātiskajai kopijai tu nedabūsi "ērtu" telefona 24h supportu. Man liekas, ka tas, ko pa telefonu varēs supporta cilvēki [kas paši neko daudz nezina] pateikt, diez vai par mata tiesu atšķirsies no tā, ko var atrast mikrosofta mājas lapā pilnīgi par velti.
TEMPi jeb tas, ko nozīmē temporary files
Lielākā to cilvēku daļa, kas strādā ar datoru, uz kura ir uzmests vindovs, pat nenojauš kādi procesi notiek šī datora iekšienē. Atverot word failu automātiski atveras vismaz viens papildus pagaidu fails. Atverot e-pastu, kuram ir pielikts klāt fails, tas tiek ierakstīts pagaidu failu folderī. utt utjpr...... Vienuvārdusakot gandrīz katra programma, ar kuru strādā cilvēki, atver pagaidu failus. Tie ir atrodami parasti zem WINDOWSTEMP foldera. Viss, kas tur atrodas, droši ir izdzēšams. Varat būt pārliecināti, ka pēc šī foldera iztīrīšanas viss strādās kā vienmēr, varbūt pat ātrāk, jo būs vairāk brīvās vietas. Esmu redzējis pat 600 MB lielu TEMP folderi. (jūs jautāsiet kur atrodas zem W2K TEMP folderi? Documents and Settings_tekošais_lietotājs_Local Settings... - tālu iebāzts ? ;) )
Vēl tāda interesanta lieta (ļoti līdzīga TEMPam) ir TEMPORARY INTERNET FILES folderis. Tajā atrodas visi faili, kas ir bijuši novilkti caur Internet eksploreri, ieskaitot HTM(L), JP(E)G, BMP, GIF, utt failus. Pat MP3 un MID faili tur mētājas. Tas saucas IE (internet eksplorera) kešs. Prāta darbs ir dažreiz tur iebāzt degunu un patīrīt šos failus. Darās tas vienkārši: Start->Settings->Control Panel->Internet Options->Delete Files. Ieķeksē visus ķekšus un spied OK. Pēc tam var ieiet tā paša loga Settingos un samazināt keša lielumu, jo standartā iet 5-10% no diska vietas. Tas nozīmē, ka, ja disks ir 10GB, tad kešam būs izdalīts 0,5 - 1 GB. Interneta sērfošanai (pēc manām domām) pilnīgi pietiek ar 10-20 MB interneta failu kešu.