kas ta ir DiVX ?
Programmētājam (pēc sevis spriežu) uzreiz stulbas asociācijas ar vesela skaitļa dalīšanu, citi sāk atcerēties sen aizmirstu kantori, kas piedāvāja pa internetu skatīties low-cost filmas...
Tagad ir citi laiki. Pagājušajā gadā veikli zēni nospieda no MSux MPEG-4 koderi un noņēma aizsardzību. MSux šo koderi bija uztaisījis, lai varētu spēlēt media-on-demand tipa filmas un audiodiskus, kam jānāk caur internetam (sk. 2. AVI daļu). Nosauca to par DiVX. Kāpēc ? Laikam asociācijas ar Digital Video (X ?).
Tātad formāts ļauj jebkuru MPEG-2 kluci pārkodēt un pārspiest uz MPEG-4 tā, lai normāla pilnmetrāžas filma (līdz 2 stundām) varētu iespiesties uz viena kompaktdiska, tb faila izmērs līdz 700 MB. Trīsstundainās filmas, protams, jāmet uz diviem diskiem ;) Salīdzinājumam ar VCD filmām - kvalitāte 2x lielāka, izmērs 2x mazāks. Protams, var pārspiest uz DiVX jebkuru video gabalu, bet ceļš ir garāks - no MPEG-1 uz DiVX sanāks spiest MPEG-1 -> MPEG-2 -> DiVX, no AVI vēl garāks utt... Tuvākais ceļš tikuntā ir no MPEG-2 jeb DVD. Tāpēc pārsvarā pa pasauli ceļo DiVX DVD ripi. Riperiem (ne reperiem; tie cilvēki, kas ripo) vieglāk iznomāt vai aizņemties DVD, to ar DeCSS nomest uz cietā diska, un pēc tam... Pēc tam pēc ilga spiešanas procesa, kas ilgst vairākas stundas, no 4 GB faila paliek 600 MB fails. Protams, tas ir piebāztais AVI fails. Bez media pleijera un DiVX kodiera Jūs uz ekrāna neko citu, izņemot kļūdas paziņojumu par sliktu failu, nedabūsiet.
Tagad visu šo te lasot man liekas, ka zinoša tauta teiks, ka tās visas ir baigās muļķības, ka nav jākodē AVI->MPEG->MPEG2->DiVX... Tagad ir viena programma, kas visu kodē pa taisno. Pat par DeCSS var aizmirst. Nu tā tas ir. Bet pirms pusotra gada, 1999. g. beigās, 2000. gada sākumā šis process bija tieši tāds kā es to aprakstīju augstāk.
Protams, arī šim formātam ir savi mīnusi. Piemēram, neviens stacionārais DVD pleijeris šo disku nesapratīs, tas ir jāliek datorā un ar to jāskatās (uz monitora vai televizora ekrāna - Jūsu darīšana). Kvalitāte ir superīga, bet tikai tajās vietās, kur ir pietiekami kontrastains attēls un tas ne ļoti ātri mainās. Ja filmē pustumsu, krēslu, skrējienu, ātros pagriezienus utt., tad tajos kadros attēls sāk ņirbēt no nelieliem, bet labi pamanāmiem taisnstūrīšiem (tas ir visu MPEG formātu mīnuss, ar kuru varētu samierināties). Pagaidām vēl nav atrisināts Dolby Surround 5.1 / AC3 skaņas atkodēšanas un atskaņošanas veids, tā ka pagaidām jāiztiek ar parasto/izvērsto stereo.
Man ir SB Live! skaņas karte un Soundworks Cambridge Home Theater AC3 dekoders. Kopā šie abi verķi dod labu skaņu. Nezinu cik tā skaņa ir līdzīga Dolby 5.1, bet kopējais iznākums ir ciešams. It kā esmu dzirdējis, ka SB Live! ir spējīgs dekodēt DiVX ierakstīto AC3 skaņu pilnajā surroundā. Man nav 100% pārliecības par to, ka šī skaņa ir AC3 un nav pārliecības par pretējo. Uz cita datora man ir AWE64. Bet tā kā tas stāv uz Linuxa, tad man nav cerības dzirdēt neko citu kā parastu stereo. Man nav ar ko salīdzināt. Ja kāds varētu atsūtīt man kaut kādus salīdzinājumus ar citām skaņu kartēm, citām platformām, bet ar normāliem pastūžiem, būtu ļoti jauki.
Popularitāti DiVX iekaroja tikai tāpēc, ka pilnmetrāžas filmas var izplatīt cauri internetam samērā ātri. Eiropā, kur T1 līnija ir reālā 10 MBit līnija (nevis kā pie mums 2 MBit ;), vienu filmu var ielādēt pusstundas laikā. Vai tas nav skaisti ? Pie tam TUR VIŅI NEMAKSĀ PAR ĀRZEMJU TRAFIKU ! (re kā viņi tur dzīvo) Gan jau arī mūsu smilšukastē kāds krancis iečurās :) Viens gudrītis Delfu atsauksmēs teica, ka Igaunijā par ārzemju trafiku vairs nemaksā. Toties igauņu zēniem par to bija 1. dzirdēšana. Ej nu sazini kam ticēt.
Pateicoties vienam labam kantorim - Delfi, arī mūsu mazajā Latvijā var sākt krāmēties ar DiVX filmām. Ja nebūtu Delfi, kas pirmais uztaisīja mājas interneta radiolinka pieslēgumu, kur par ārzemju trafiku naktīs nav jāmaksā, Latvijā DiVX filmas būtu grūti dabūt.
Patreiz tiek izstrādāts vēl divi koderi - 3ivX un Divx ;) Deux. Kas tie ir, neviens tā riktīgi nezina, bet sola, ka būs labāki. Dzīvosim - redzēsim (ja nezudīs internets).
3ivx iznāca 2000.g. pašās beigās. Tīri subjektīvi izsakoties, es diemžēl neko labu neatradu šajā kodekā. Ir priekš Mac izstrādāts kaut kas līdzīgs MSux Active Movie Media Control interface - Quick Time. Diemžēl Apple arī multimēdijas ziņā kārtējo reizi izgāzās, jo zem MSux operētājsistēmām Mac-a QuickTime filmas iet labāk nekā uz dzimtās platformas. Un šis 3ivx ir taisīts tieši priekš QuickTime. Bēdīgi, bet fakts. 3ivx SUXXX pat vēl vairāk kā MSuxxx.